Arhīvi pēc autora: EliSol

Krāmi mūsu dzīvēs un mājoklī

Krāmi ir iestrēgušas enerģijas. Krāmi uzkrājas tad, kad enerģija kļūst stagnanta, un enerģija kļūst stagnanta, kad uzkrājas krāmi. Tādējādi, krāmu parādīšanās ir simptoms tam, kas notiek Tevī un Tavā dzīvē un vēlāk tie kļūst par problēmas sastāvdaļu tieši tāpēc, ka jo vairāk to ir, jo vairāk blīvas enerģijas tie piesaistīs.

Tu noteikti esat pamanījusi, kā aug atkritumu kalni. Piemēram, ejot  pa ielu, pamani, ka kāds neapdomīgi ir izmetis zālienā cigarešu paciņu. Pēc pāris dienām tai blakus jau ir parādījušies vēl citi papīri un cigarešu gali. Pēc neilga laika šī vieta jau ir pārvērtusies par izgāztuvi. Tieši tādā pašā veidā sakrājas krāmi Tavās mājās. Tie sāk krāties pa vienam, ar mazumiņu. Tad lēnām sāk augt un vairoties. To pašu dara arī šī stagnantā enerģija, kuru sevī iemieso krāmi. Ar laiku šī enerģija sāk iespaidot Tavu dzīvi un Tev kļūst grūtāk rīkoties un uzsākt kaut ko jaunu. Pat ierastie darbi bieži vairs neveicas.

“Iestrēgusī enerģija ir ļoti lipīga. Tieši tāpēc krāmiem ir tik viegli sakrāties. Un ir jābūt ļoti stiprai motivācijai, lai sāktu kaut ko mainīt.”

Parasti ar krāmiem mēs apzīmējam materiālos krāmus – lietas, ko nelietojam vai nemīlam, kas nav sakārtotas un atbilstoši pielietotas. Arī pārāk daudz lietu vienā telpā rada sajūtu, ka tā ir piepildīta ar krāmiem. Pie fiziskajiem krāmiem ir pieskaitāmi arī digitālie krāmi – lietas, ko krājam un glabājam savos datoros vai datora failu kopijas. Ierastas materiālo krāmu krāmu krāšanās vietas ir bēniņi, pagrabi, pažobeles, pieliekami un aizdurves. Taču tie var krāties arī pavisam redzamās vietās.

“Katra paaudze izsviež ārā kādu daļu no iepriekšējās paaudzes krāmiem. Lai būtu vieta, kur nolikt savējos.” – Zigmunds Skujiņš

Krāmi var krāties arī ķermenī – tie ir toksīni, liekais svars, nefunkcionējošs zarnu trakts. Ārēji tie izpaužas arī kā dažādi izaugumi un izsitumi vai pārmērīga svīšana.

Daudziem cilvēkiem raksturīga ir arī psiholoģisko krāmu uzkrāšana – kauna sajūta, no kuras nekādi neizdodas atbrīvoties, uztraukumi, sajūta, ka esi kādam kaut ko parādā, bažas par to, ko citi padomās, arī sava ķermeņa noliegšana un problēmu “apēšana”.

Ceturtā krāmu kategorija ir garīgie krāmi jeb nelāgi ieradumi, tādi kā citu aprunāšana, kritizēšana un nosodīšana, sūdzēšanās un žēlošanās, nepiedošana, darbu nepadarīšana līdz galam.

Katrai situācijai mūsu dzīvē ir savs iemesls, tai skaitā arī krāmu esamībai, jo krāmi ir tikai simptoms, ka kaut kur ir kāda dziļāka problēma. Visam pamatā var būt, piemēram, tāds ierobežojošais uzskats kā “Nākotne ir neskaidra, tāpēc lietas nedrīkst izmest un tās ir jāpietaupa nebaltai dienai”. Taču aiz krāmiem var slēpties arī kāds notikums, kuru ar prātu vislabprātāk mēs aizmirstu. Kāds ir tieši Tavs iemesls un ko ar to iesākt, var uzzināt pielietojot Emocionālās brīvības tehniku

Bungošanas paraugs “Es esmu pārpūlējies un stresā!”

Pirms uzsākt bungošanu, pajautājiet sev, “Kas tieši man ir izraisījis pārpūles sajūtu? Ko, manuprāt, es nevaru izdarīt? Kas tieši man rada stresu?” Tad pamēģiniet novērtēt frāzi “Es esmu pārpūlējies un man ir pārāk daudz, ko darīt”. Novērtējiet to pēc subjektīvās skalas robežās no 0 līdz 10, kur 10 ir pilnīga patiesība, bet 0 – absolūta nepatiesība. Ja vērtējums ir augstāks par 4, varat bungot pēc zemāk dotā parauga. Ja tas ir mazāks par 4, mēģiniet atrast to frāzi, kas Jums der vislabāk un dod visaugstāko vērtējumu pēc subjektīvās skalas – šādā gadījumā Jums būs jākoriģē arī bungošanas paraugā dotās frāzes atbilstoši Jūsu konkrētajai situācijai. Atcerieties, ka, jo precīzāki būsiet, nosaucot vārdā to, par ko patiesībā vēlaties bungot, jo labākus bungošanas rezultātus gūsiet.

Turpināt lasīt

Bungošanas apļi

Pēc tam, kad, bungojot pa karatē cirtiena punktu (KCP), esat izrunājuši ievadfrāzes, ir pienācis laiks veikt vismaz vienu negatīvo un vismaz vienu pozitīvo bungošanas apli. Viens aplis – tā ir bungošana pa 8 akupresūras punktiem, sākot ar uzacs punktu (U) un beidzot ar punktu uz galvas (G). Protams apļi var būt vairāki.

Gadījumā, ja negatīvie apļi ir bijuši vairāki, nav būtiski, ar kuru punktu iesākat pozitīvo apli – to varat sākt tad, kad sajūtas saka, ka laiks ir pienācis. Taču, tā kā ir ieteicams, lai pēdējais punkts, pa kuru bungojat pašās beigās, ir galvas punkts (G), tad jums būs jābungo arī vairāk nekā viens pozitīvais aplis. Turpināt lasīt

Filmas metode

Šo metodi varat izmantot visas bungošanas laikā – kā runājot ievadfrāzes, tā arī bungojot negatīvos un pozitīvos apļus. Filmas metode ir vizualizācija, atkārtota to notikumu skatīšanās savās domās, kas jums izraisa negatīvas emocijas un/vai sāpīgas atmiņas, vai arī to notikumu modelēšana, kurus vēlaties piedzīvot – piemēram, vēlaties nopelnīt 100000 eiro un ar gara acīm skataties, kā tad tas būs, kad lūkosieties uz savu bankas konta izrakstu vai arī uz naudas kaudzīti savā makā vai seifā. Turpināt lasīt

Bungošanas ievadfrāzes

Kā izdomāt frāzes, ko runāt, kamēr bungojam? Patiesībā tas nemaz nav grūti. Padomājiet, vai tas ir kāds notikums, kas Jūs uztrauc, vai arī negatīvās sajūtas, ko jūtat? Varbūt tas ir kāds ierobežojošais uzskats? Varbūt tie ir kādi simptomi, kas izpaužas Jūsu dzīvē kā slimība, regulāras nesaskaņas ar līdzcilvēkiem, finanšu problēmas? Lai par ko Jūs arī vēlētos bungot, ievadfrāzes, ko teiksiet, bungojot par karatē cirtiena punktu, tiek sastādītas pēc vienas un tās pašas shēmas. Ievadfrāzei ir 2 daļas: negatīvā, kurā runājam par esošo situāciju, un pozitīvā daļa, kurā tiek pausta sevis pieņemšana un savu sajūtu akceptēšana.

Ievadfrāzes teikumus var sastādīt divējādi: Turpināt lasīt

Stress

Stress ir organisma reakcija uz reāliem vai iedomātiem draudiem cilvēka ķermenim vai ego. Nav starpības, vai mums uzbrūk lācis, vai mēs domājam, ka boss ir dusmīgs, dzīvesbiedrs ir izdarījis kaut ko, ko nekad nav darījis, visu šo notikumu rezultātā mums ir vienas un tās pašas fizioloģiskās reakcijas: kortizola un adrenalīna līmenis asinīs pieaug, un tas izraisa kaskādes veida notikumus mūsu fizioloģijā –  tauku uzkrājumi uz vēdera palielinās, sliktais holestorols palielinās un labais – samazinās, testosterons samazinās, rodas bezmiegs, paātrinās sirdsdarbība, reibst galva, sievietēm sāk augt ūsas un izkrīt mati, u.c. Turpināt lasīt

Palīgs farmaceitam jeb Brīnumlīdzeklis pēc nejaukā klienta

Par to, kas notiek cilvēka ķermenī stresa apstākļos, lasiet šeit. Diemžēl jāatzīst, ka arī farmaceiti stresu piedzīvo un tādējādi arī savu ķermeni stresa iedarbībai pakļauj ikdienu. Patiesībā stresam ir pakļauti visi apkalpojošajā sfērā strādājošie, taču farmaceitiem nākas saskarties ar paaugstināta stresa situācijām biežāk, jo uz aptiekām biežāk nekā uz citām iepirkšanās vietām nāk cilvēki, kuri paši slimības dēļ atrodas paaugstināta stresa apstākļos un savu stresu tie nodod apkārtējiem. Kāds tad ir stresa nodošanas mehānisms? Turpināt lasīt

Finansiālā labklājība

Mēs visi esam pelnījuši dzīvot pārticībā. Mēs esam tiesīgi saņemt naudu daudz dažādos veidos, un justies labi ar to. Mums drīkst būt uzkrājumi, kas ļauj justies droši un ļauj piepildīt mūsu sapņus, dod brīvības sajūtu un tiesības izvēlēties.

Taču bieži vien tā nav. Mums:

  • Ir kredīti, kurus kļūst arvien grūtāk nomaksāt.
  • Izdevumi aug ātrāk nekā ienākumi.
  • Rodas neparedzēti izdevumi, kad ir izdevies gūt papildu ienākumus, un naudas joprojām nepietiek.
  • Ir darbs, kurā nevar nopelnīt tik, cik vēlamies.
  • Vai arī nav darba un ir jāpārtiek no pabalstiem.
  • Ir dusmas uz valsts vadītājiem par viņu pieņemtajiem lēmumiem, kas atkal pasliktinās mūsu finansiālo situāciju.

Turpināt lasīt

Hroniskas un akūtas slimības un sāpes

Fiziskas sāpes ir vislabākais bungošanas efektivitātes pierādījums. Tu sāc bungot, kad sāpes ir tik spēcīgas, ka šķiet, sliktāk vairs nevar būt, un pēc 20 minūtēm Tu beidz bungot un nekas vairs nesāp. Izklausās fantastiski, taču tā ir realitāte. Kāpēc tas darbojas?

Ir daudzi mediķi, psihologi un autori, kuri runā par to, ka sāpes un slimības ir mūsu ķermeņa galējais līdzeklis, lai mums pateiktu “Mīli sevi!” vai arī “Izmaini šo situāciju, tā indē tavu dzīvi!” Latvijā ir pazīstami tādi autori kā Valērijs Siņeļņikovs, Luīze Heija, Liza Burbo. Ticu, ka arī dr. Lizas Rankinas (Lissa Rankin) grāmatas tuvākajā laikā tiks iztulkotas latviski. Par ko raksta šie autori? Par to, ka katrai slimībai ir nozīme. Ka slimības rodas no nepareizas attieksmes pret dzīvi, no stresa, kuru radām mēs paši, paliekot situācijās, no kurām sen vajadzēja bēgt prom – no vienmēr dusmīga priekšnieka, no destruktīvām attiecībām. Turpināt lasīt